Depresija nav vienkārši “slikts garastāvoklis”, bet vispārējā un nopietna organisma slimība. Cilvēks izjūt nomāktību, nogurumu, nekas neiepriecina, nekas nepatīk, var būt miegainība pa dienu, bet bieži bezmiegs naktīs, viss kaitina un liekas, ka kolēģi un tuvinieki noskaņoti naidīgi un nesaprot. Ārsti šo stāvokli sauc par depresiju, ja tās ilgst vairāk nekā 2 nedēļas un cilvēks nav spējīgs pats ar saviem spēkiem uzlabot sev garastāvokli.
Depresija ir ļoti izplatīta slimība. Katrs astotais cilvēks Eiropā slimo vai slimoja ar depresiju. Šobrīd pasaulē 121 miljons cilvēku cieš no depresijas. No depresijas cieš visās valstīs neatkarīgi no ekonomiskās attīstības līmeņa, un depresija sastopama visos sabiedrības slāņos. Sievietes slimo divas reizes biežāk nekā vīrieši, un slimība parasti sākas 20-40 gadu vecumā. Pēc statistikas datiem ar depresiju saskaras katra piektā sieviete un katrs desmitais vīrietis.
Depresijas paradokss ir tas, ka, no vienas puses, šī slimība ir „ļoti dārga”. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, ja saskaitītu visus zaudējumus – pacienta, viņa ģimenes un sabiedrības kopumā, salīdzinot ar visām citām slimībām, depresija aizņem otro vietu pasaulē pēc izdevumiem. Bet, no otras puses, vairāk nekā pusi pacientu ar depresiju vispārējās prakses ārsti neatpazīst un apmēram 60% pacientu nesaņem pareizu ārstēšanu.
Depresija būtiski maina cilvēka dzīvi – pasliktinās darbaspējas, attiecības ģimenē. Grūti pieņemt lēmumu, grūti saņemties un pašam griezties pēc palīdzības.
Pēdējā laikā sasniegti lieli panākumi depresijas ārstēšanā. Ārstēšanai parasti izmanto nemedikamentozas un medikamentozas metodes. Mūsdienīgu un efektīvu antidepresantu atklāšana pamatīgi uzlaboja depresijas ārstēšanas rezultātus. Lielākā daļa pacientu izjūt ievērojamu uzlabošanos pēc 1-2 mēnešiem. Uzlabojies garastāvoklis, parādās enerģija, būtiski uzlabojas arī cilvēka dzīve, parādās jaunas iespējas.
Biežāk uzdotie jautājumi.
Ja pēdējā mēneša laikā es izjūtu nespēku un nogurumu, vai man var būt depresija?
Pirmkārt jāprecizē vai nav kāds cits iemesls Jūsu nespēkam un nogurumam, piemēram, terapeitiska slimība, bet, ja nekāds cits izskaidrojums nav atrasts un nogurums ilgst vairāk nekā 2 nedēļas jāizskata depresijas iespējamību. Tiek rekomendēts aizpildīt depresijas testu (piemēram internetā) un ja pēc rezultātiem būs konstatētas depresijas pazīmes, tad jākonsultējas ar speciālistu.
Sakara ar periodiskām sāpēm vēdera es konsultējos pie daudziem specialistiem, bet pēc atkārtotām izmeklēšanām viņi neko neatrod un suta pie psihiatra. Vai depresija var izpausties ar sāpēm vēdera?
Depresija bieži saistīta ar sāpēm. Diagnoze “Maskēta depresija” izmanto tad kad galvenais simptoms nav nomākts garastāvoklis, un pacients griežas pie ārstiem sakarā ar citām sūdzībām. “Maskēta depresija” kas izpaužas ar sāpēm vēdera ir ļoti bieži sastopama.
Ja atkārtotās izmeklēšanās nekonstatēja citu pataloģiju ar ko var izskaidrot sāpes jādomā par depresiju.
Ārstēšanās
& Konsultācijas
& Konsultācijas
Vesels
& Laimīgs
Tipiskie gadījumi.
Pirms gada piedzima dēls, kurš slikti gulēja. Nevarēja izgulēties, pamanīja, ka kļuvusi kašķīga, viss kaitināja, nekas nepatika, nekas neiepriecina, parādījušās pavisam sliktas domas, bet pie dzīves turēja vienīgi dēls.
Saprata, ka cieš tuvinieki un pati netiks galā ar sevi. Konsultējas pie ārsta, uzsāka lietot zāles. Palika labāk. Nesaprot, “kāpēc agrāk negriežos pēc palīdzības un tik ilgi mocījos”. Pēc 2 mēnešiem jūtas vesela kā agrāk it ka nekas nav bijis.
Pirms gada pamanīja ka vairs neinteresē lietas kas agrāk aizrāva, pakāpeniski pieauga apātija, parādījās grūtības strādāt. Pēc atvaļinājuma vel sliktāk, nevarēja pastrādāt, 5 mēneši darbnespējas lapa. Zaudēja 15 kg svara. Padziļinātā izmeklēšanā pie ģimenes ārsta nekādu slimību nekonstatēja. Pēc savas tantes, kura agrāk slimoja ar depresiju, iniciatīvas griezies pie psihiatra, uzsāka ārstēšanu. Pēc 6 nedēļām atgriezies darbā, uzlabojās garastāvoklis, parādījās enerģija.
