Depresija – tas nav vienkārši dvēseles stāvoklis, bet vispārēja organisma saslimšana, kas, pirmkārt, izpaužas ar nomāktu garastāvokli, interešu zudumu, apātiju un izteiktu aktivitātes samazināšanos.

Depresija – tas nav vienkārši nogurums vai slinkums, ko katrs no mums izjūt ne vienu reizi vien. Tas ir stāvoklis, kuru izjūtot, cilvēks praktiski nav spējīgs pārvarēt sevi, nevar priecāties par lietām kā agrāk, nav iespējams uzlabot savu garastāvokli, un viss, kas agrāk likās viegli izdarāms, tagad padodas ar mokošām grūtībām.

Cilvēkam, kurš nekad nav slimojis ar depresiju, grūti saprast, kā bez jebkāda redzama iemesla viss var likties neinteresants: nav iespējams piespiest sevi ne mācīties, ne strādāt, jebkura problēma liekas neatrisināma, visi dzīves notikumi liekas nepareizi un kļūdaini, nākotne liekas pesimistiska un bezperspektīva. Bieži novērots ēstgribas trūkums un svara zudums. Raksturīgs depresijas simptoms ir tas, ka vakaros kļūst vieglāk. Ļoti bieži traucēts miegs, un četri no pieciem pacientiem mostas no rītiem agrāk nekā parasti.

Jāatzīmē, ka šī slimība  izpaužas ne tikai ar nomāktu garastāvokli. Depresija ļoti būtiski ietekmē visu organismu, virkne organisma funkciju pasliktinās un parādās tā saucamie depresijas somatiskie simptomi, piemēram, lēna sirdsdarbība, sausuma sajūta mutē, pasliktinās ēstgriba, parādās aizcietējumi, palēninās matu un nagu augšana, krītas imunitāte, var samazināties ķermeņa temperatūra, organisms kļūst jutīgāks pret infekcijām un citām saslimšanām, parādās izmaiņas asins analīzēs, pirmkārt, palielinās iekaisuma rādītāji (C-reaktīvais proteīns), ļoti bieži var parādīties neizskaidrojamas  sāpes un paasināties hroniskās saslimšanas.