„Kāpēc es neārstēju veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, ko īsāk mēdz dēvēt par veģetatīvo distoniju?”. Interesants jautājums.
Esmu psihiatrs un katru dienu pieņemu pacientus, kuri sūdzas par šo problēmu, bet tādu jautājumu man nekad līdz šim neviens nav uzdevis. Iespējams, tas tā ir divu iemeslu dēļ.
- variants – šo jautājumu neuzdod, jo izārstējas.
Viens piemērs – sieviete, 38 gadi, strādā intelektuālu darbu. Vērsās pie manis ar sūdzībām par miega traucējumiem, ko pati skaidroja ar pārslodzi darbā, kas ilga pēdējo mēnesi. Miegs samazinājās vidēji par trim stundām diennaktī. Stāstot par sevi, viņa minēja, ka pirms diviem gadiem pārslimojusi veģetatīvo distoniju, kas izpaudās kā stipras baiļu lēkmes, divas reizes pat tika izsaukta ātrā palīdzība, jo sievietei likās, ka viņa mirst. Pēc ārstēšanās kursa lēkmes pazuda. Kādu laiku pēc tam viņa turpināja lietot medikamentus. Jutās labi un pārliecināti, līdz brīdim, kad darbā parādījās problēmas, kuru dēļ sākās miega traucējumi. Vizītes laikā sieviete gan skaidroja, ka esošais stāvoklis nav salīdzināms ar to, kādā viņa atradās, kad slimoja ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Šo kaiti mana paciente, stāstot par sevi, pieminēja nejauši. Sieviete atklāja, ka pirms tam pārslimojusi tādas slimības kā gripu, plaušu karsoni un arī veģetatīvo distoniju. Noskaidroju, ka medikamentus viņa lietoja vēl gadu pēc lēkmju izzušanas. Sieviete labi zināja, kādas ir atveseļošanās pazīmes un bija pilnīgi pārliecināta, ka izveseļojusies. Šai pārliecībai ir pamats, un tas balstās uz pierādījumiem, jo, saskaņā ar klīniskiem pētījumiem, 50% cilvēku, kuri saņēmuši profilaktisko ārstēšanu vienu gadu, ar veģetatīvo disfunkciju vairs nekad nesaslimst.
- 2. variants – šo jautājumu neuzdod, jo nezina, ka veģetatīvā distonija ir ārstējama.
Šajā situācijā pacients visbiežāk meklē iemeslu savam veselības stāvoklim kādā no somatiskajām saslimšanām, veic milzum daudz un dažādus izmeklējumus, pārbaudes un konsultējas pie dažādiem speciālistiem, sākot no kardiologiem un beidzot ar gastroenterologiem. Taču tas nesniedz vēlamo rezultātu, jo cilvēks vienalga turpina justies slikti.
Iemesli, kas traucē izveseļoties, var būt daudzi. Izskatīsim galvenos no tiem:
- Nepietiekama palīdzības sniegšana pirmo lēkmju laikā.
Ir tikai likumsakarīgi, ka tieši pirmās panikas lēkmes cilvēks panes ļoti smagi, jo pēkšņi parādās uz to brīdi daudz neizskaidrojamu simptomu, piemēram, trauksme un baiļu sajūta. Pacients un viņa radinieki nesaprot, kas notiek un ko šajā situācijā darīt. Pareizā rīcība šādos gadījumos ir satrauktā cilvēka nomierināšana un palīdzības meklēšana, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādājot viņu tuvākajā medicīnas iestādē. Jebkura, pat vissmagākā lēkme pāriet, bet bailes, ka tā parādīsies atkal, var palikt. Tieši šī neziņa un bailes no tā, ka cilvēks nesaprot, kas ar viņu notiek, var paslēpties dziļi apziņā un būt nākamo panikas lēkmju cēlonis. Ja arī Jums tā ir gadījies, tad nevajadzētu uzklausīt draudzenes, kaimiņa vai darba kolēģa padomu, bet vērsties pie speciālista.
Tikai saņemot pilnu un izsmeļošu informāciju, kas tās par lēkmēm, ko darīt, kā novērst to parādīšanos un kā palīdzēt sev to laikā, pacients var kardināli uzlabot savu pašsajūtu un ievērojami paātrināt izārstēšanās procesu.
- Informācijas saasināta interpretēšana slimības sākumā.
Veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas gadījumā nepieciešams veikt daudz un dažādas veselības pārbaudes, taču bieži vien cilvēks ir nobijies un var krist panikā, jo, kā mēs zinām, bailēm ir lielas acis. Bieži vien tādēļ jaunu un ļoti svarīgu informāciju var nesaprast līdz galam, kā arī pārspīlēt negatīvo nozīmi. Piemēram, frāze „jā, kardiogramma Jums nav ļoti laba…”, var uz ilgu laiku saglabāties cilvēka apziņā. Sava sirdsmiera labad nevajadzētu aizrauties ar izmeklējumu veikšanu, jo Jums taču nevajag kolekciju ar piecām vienādām elektrokardiogrammām. Otrkārt, pēc iespējas ātrāk jāsāk nepieciešamā ārstēšana un tikai ar ārsta atļauju vajag veikt izmeklējumus, ja tie nepieciešami.
- Nepareiza ārstēšanas veida izvēle.
Pareizas ārstēšanas prioritāte ir tikai viena – lai tā būtu efektīva un droša. Par efektivitāti var spriest jau pēc pirmās ārstēšanās nedēļas. Daži piemēri, kas liecina, ka pacients nepareizi izvēlējies ārstēšanas metodes: ārstēšana tuvu dzīvesvietai vai darbavietai; ārstēšana ar dabīgiem preparātiem (šeit gan rodas jautājums, cik tie ir efektīvi); nelieli ārstēšanās izdevumi; atteikšanās no medikamentozās terapijas, jo tiem retos gadījumos ir novērojamas blakusparādības, vai, pēc kaimiņu teiktā, šīs zāles veicina atkarību. Šie iemesli var būt svarīgi, bet, ja Jums primārais mērķis nebūs efektīvi ārstēties, tad rezultātus varēsiet gaidīt ļoti ilgi!
- Režīma un darba higiēnas neievērošana.
Tieši organisma pārslodze bieži vien ir veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas iemesls. Šīs lēkmes un sajūtas var būt kā signāls tam, ka Jūsu slodze ir pārāk liela. Visbiežāk tā ir pārslodze darbā, nepietiekams miega daudzums, kā arī pārmērīga kafijas vai alkohola lietošana. Lai veiksmīgi ārstētu veģetatīvo distoniju, pirmais solis ir slodzes samazināšana, jo Jūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk izveseļoties, jo tikai tad pārstāsiet izjust diskomfortu un ierobežojumus. Kāpēc nevarat veltīt kaut pusgadu savai veselībai? Šajā gadījumā runa nav par darba vietas maiņu, jo katrs gadījums ir individuāls.
Viens no galvenajiem nosacījumiem veiksmīgai ārstēšanai un atlabšanai ir slodzes samazināšana un ārpusdarba aktivitāšu dažādošana.
- Neprofesionālo rekomendāciju uztveršana.
Veģetatīvā disfunkcija ir ļoti individuāla un unikāla saslimšana. Pat balstoties uz savu lielo pieredzi, man ļoti grūti sniegt vispārējas rekomendācijas, kā ārstēties, jo viss atkarīgs no konkrētās situācijas. Saņemot rekomendācijas un informāciju par šo slimību no paziņām vai kolēģiem, pacients „ķeras pie katra salmiņa” un, jo briesmīgākas un šausminošākas ir iespējamās slimības, jo nopietnāk tās tiek uztvertas. Internets ir pārpildīts ar ieteikumiem, pārsvarā no cilvēkiem, kuri joprojām slimo ar veģetatīvo disfunkciju, un diezgan bieži sniedz nepareizu informāciju, balstoties uz savu negatīvo pieredzi. Diemžēl jo nopietnāk cilvēks uztver šo kļūdaino informāciju, jo lēnāk rit atveseļošanās process. Lūdzu, pievērsiet uzmanību – cilvēki, kuri izveseļojas, jau ir aizmirsuši par šo kaiti un viņiem vairs nav aktuāli runāt par to, vai apmainīties ar informāciju internetā.
Lai novērstu visus iemeslus, kas traucē izārstēties, ir nepieciešams meklēt palīdzību pie speciālista. Ja Jums vēl ir veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcija, uzdodiet sev jautājumu – kāpēc es vēl neesmu izārstējies?
Uzdot jautājumu ārstam
Sadaļas
DATU DROŠĪBA
MŪSU KONTAKTI
Sudraba Edžus iela 15, Jelgava
Gogoļa iela 3, Rīga
+371 29170297
info@stopstress.lv
Darba laiks
Pirmdienas – Piektdienas.
9:00 - 21:00 (pēc iepriekšēja pieraksta)